Šo domu auklēju jau sen. Bet mūžīgi atliku, jo likās - ai, tas... ai, šitas, kamēr punku pielika vienu vakaru nošmulētie krēsli virtuvē - pie dēla Zinta ciemojās draugi.Jo lamāties jau vars nav spēka, bet ar mūžigo dvieli pie rokas visiem nepieskriesi klāt...
No auduma izgriezu burtiņus...
... ar zig zag dūrieniem piešuvu klāt spilvendrānas sagatavei. Sašuvu spilvendrānas. Spilvens iekšā un gatavs...
Nemaz nebija tik traki kā biju iedomājusies. Nav darbs uz 100% - ir savas kļūdas...neesmu profiņš šūšanā... bet priekš manis darbs uz visiem 200%, jo pašai dikti patīk :))
Tagad katram sava vieta pie galda :))
No comments:
Post a Comment