Marta sākumā mūsu ģimenītē ienāca četrkājains draugs Robis... un palika... ;-)
Saka ka kucēni ir kā mazi bērni. Teikšu atklāti, ar dēlu Zinti (15 gadi) taaaadu problēmu nebija - tapetes neplīsa, no plauktiem un galda neko nerāva nost, čības negrauza :-)
Varēju nosēdināt spilvenos, aplikt ar mantām un bērnam bija miers. Bet te, kā pagriez muguru, tā jauni nedarbi.
Tā pavasaris, vasara un rudens pagāja "audzinot" mazo palaidni. Līdz rokdarbiem tā arī netiku...
Kā es Tevi saprotu... tas par suni! Smukulītis! Es gan kaut kā laiku cenšos sadalīt visam, arī rokdarbiem. Bet tamborētās segas un adītie spilveni gan pagaidām skapī, vienu pledu un divas šalles, pusadītas zeķes gan manējais pamanījās sarobot, bet tas tāds sīkums, salīdzinot ar tām pozitīvajām emocijām, kādas atnes ģimenē suns. Un es, naivā, pirms sunīša atvešanas mājās vēl cerēju uztamborēt viņam paklājiņu gulēšanai... Labi , ka tas palika vien iecerēto darbiņu sarakstā, vismaz pagaidām, kamēr izaug par lielu un prātīgu suni. Lai izdodas atrast laiku rokdarbiem!
ReplyDelete